суббота, 1 августа 2009 г.

Ahh jā

redz uzbliez blogu,kuru tu tā meiģini mīlēt n stuff un tev pasaka kaut ko ļoti nelabu par to :D nekas,pārdzīvošu :D zinu,ka ir slepenie lasītāji.Labi es atvainojos,beidzu muldēt un rīt izklāstīšu ko šausmonīgi gudru,tikmēr,dzejolis ko man mamma skaitija:

Pār nosalušo zemi

Ar lielām smagām pūkām

Krīt klusi pirmais sniegs,

Es noskūpstiju tevi

Uz nosalušām lūpām

Un acīs akut kur 

Iemirdzējās prieks.

Mēs mīlējām viens otru

Tik dzedzīgi un kvēli,

Un  patikām viens otram,

Kaut abi bijām zēni.

xo xo

 :D 

3 комментария:

  1. Анонимный01.08.2009, 10:33

    kurš bija tas nelietis kas teica kko sliktu? :O

    forš dzejolītis, tik kapēc tev to stāstīja MAMMA?? >.<

    ОтветитьУдалить
  2. koz mana mamma ir dikti feina un jā,bija daži ļaunie :(

    ОтветитьУдалить
  3. Анонимный01.08.2009, 11:04

    pa galvu ļaunajiem >:P

    ОтветитьУдалить